Francis Jozefs I ir starptautiski visplašāk atpazīstamais Habsburgu dinastijas monarhs, trešais Austrijas Impērijas ķeizars un pirmais Austroungārijas ķeizars. Visilgāk valdījušais Habsburgu dinastijas valdnieks un ceturtais visilgāk valdījušais Eiropas monarhs pēc Francijas karaļa Luija XIV (Louis XIV), Lielbritānijas karalienes Elizabetes II (Elizabeth II) un Lihtenšteinas prinča (firsta) Johana II (Johann II). 68 gadus ilgais Franča Jozefa I valdīšanas laiks iezīmējās ar plašām krīzēm – gan iekšpolitiskām un etniska rakstura, gan arī starptautiskām, kas lielākoties bija saistītas ar vācu apvienošanos un valsts interesēm Balkānu reģionā. Austroungārija zaudēja sāncensībā ar Prūsijas Karalisti par vācu apvienošanos, kā rezultātā Austrijas Impērija pārtapa par duālu monarhiju – Austroungāriju. Franča Jozefa I vadībā Austroungārija iesaistījās Pirmajā pasaules karā, kas tai nesa sabrukumu.

Francis Jozefs I dzimis Habsburgu-Lotringu (Habsburg-Lothringen) dinastijas pārstāvja erchercoga Franča Karla (Franz Karl) un viņa sievas Bavārijas princeses Sofijas Frīderīkes (Sophie Friederike von Bayern) sešu bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Tā kā tobrīd valdošais Franča Jozefa tēvabrālis Ferdinands I (Ferdinand I.) sirga ar daudzām smagām kaitēm un nevarēja radīt pēctečus, turklāt arī Franča Jozefa tēvam bija slikta veselība, jau kopš mazotnes viņš tika audzināts kā nākamais Habsburgu monarhijas troņmantinieks.

Kopš septiņu gadu vecuma ar Franča Jozefa skološanu nodarbojās augsti atzītas autoritātes, piemēram, Austrijas diplomāts Heinrihs von Bombelless (Heinrich Franz Graf von Bombelles). Skološana notika Šēnbrunnas pilī, un tajā liela nozīme bija svešvalodu apguvei. Francis Jozefs apguva franču, latīņu un sengrieķu valodu, kā arī čehu, itāļu, poļu un ungāru valodu, kurās runāja Austrijas daudznāciju valsts iedzīvotāji. Līdztekus valodām Francis Jozefs apguva arī ģeogrāfiju, vēsturi, kā arī eksakto zinātņu priekšmetus – pamatus matemātikā un fizikā. Kopš 13 gadu vecuma Francis Jozefs sāka apgūt militāri stratēģiskās zinības. Franci Jozefu turpretī maz interesēja māksla.

24.04.1854. Vīnē Francis Jozefs I laulājās ar Vitelsbahu dinastijas pārstāvi Elizabeti Amāliju Eižēniju (Elisabeth Amalie Eugenie von Wittelsbach, vēlāk arī Austrijas Elizabete, Elisabeth von Österreich), ģimenē sauktu par Sisi (Sissi). Abu laulībā dzima viens dēls un trīs meitas. Abi laulātie drīz atsvešinājās. Kopš 1860. gada Elizabete pastāvīgi ceļoja uz ārvalstīm un iemantoja starptautisku atpazīstamību. Francim Jozefam I bija ārlaulības sakari un divi ārlaulības bērni.

Francis Jozefs I par Austrijas Impērijas ķeizaru kļuva laikā, kad valstī notika tā sauktā Marta revolūcija. Revolūcijas iespaidā 02.12.1848. no troņa atteicās smagu iedzimtu slimību dēļ valdīt nespējīgais Ferdinands I. Valdīšanas sākumā Francis Jozefs I bija tikai 18 gadus jauns. Viņš turpināja Austrijas Impērijā iesākto konservatīvo valsts kursu, kas bija vērsts uz etnisko grupu pašnoteikšanās kustības un revolūcijas nemieru apspiešanu. Viņa valdīšanas stils bija centralizēti absolūtisks.

1859.–1861. gadā Francis Jozefs I akceptēja konstitucionālas reformas, kas mazināja varas centralizāciju. 08.06.1867. Budapeštā Franci Jozefu I kronēja par Ungārijas apustulisko karali, un šis notikums uzskatāms par dubultmonarhijas (Austroungārijas) izveides brīdi. Ungāri, kuri līdz tam bija neapmierināti ar situāciju valstī, samierinājās ar Habsburgu monarhiju. Reformētās valsts pārvaldi balstīja uz konstitucionāliem principiem – abās dubultmonarhijas daļās bija savi parlamenti. Francis Jozefs I turpmāk stingri turējās pie šī pārvaldes modeļa, noraidīja turpmākas reformas un demokratizāciju, kas varēja draudēt ar daudznacionālās Habsburgu monarhijas sairšanu.

Franča Jozefa I starptautiskajās aktivitātēs izdalāmi divi posmi. Pirmajam posmam bija tipiska sāncensība ar Prūsijas Karalisti un tās valdošo Hoencolernu dinastiju (Haus Hohenzollern) par vadošo lomu vācu zemju apvienošanā. Otrs posms iezīmējās pēc Vācu Impērijas izveides 1871. gadā, kad sākas cieša Habsburgu monarhijas solidarizēšanās ar jaunizveidoto Vācu Impēriju Hoencolernu dinastijas vadībā. Augstāko punktu abu impēriju sadarbība sasniedza 07.10.1879., kad abas valstis izveidoja slepenu militārpolitisku aizsardzības savienību (Divsavienību).

Francis Jozefs I bija pēdējais no Eiropas impēriju monarhiem, kurš mira vēl paša vadītajā impērijā. Viņa bēres 30.11.1916. bija pēdējais ceremoniālais masu pasākums Austroungārijā, kurā piedalījās tūkstošiem sērojošo. Iebalzamēto Franča Jozefa I ķermeni apglabāja Habsburgu dinastijas Ķeizaru kapenēs Vīnē blakus atentāta rezultātā mirušajai sievai Elizabetei un dēlam Rūdolfam (Rudolf von Österreich-Ungarn).

Francim Jozefam I nebija tiešu troņmantnieku. Viņa vienīgais dēls Rūdolfs mīklainos apstākļos izdarīja pašnāvību 1889. gadā, neatstājot pēcteci. Savukārt troņa mantošanas secībā nākamo – Franča Jozefa otra jaunākā brāļa Karla Ludviga (Karl Ludwig Joseph Maria von Österreich) dēlu erchercogu Franci Ferdinandu (Franz Ferdinand Carl Ludwig Joseph Maria von Österreich-Este) – un viņa sievu 28.06.1914. nogalināja atentātā, kas uzskatāms par aizsākumu Pirmajam pasaules karam. Tādējādi pēc Franča Jozefa I nāves troni mantoja viņa jaunākā brāļa Karla Ludviga mazdēls Karls I (vācu Karl Franz Josef Ludwig Hubert Georg Otto Maria, ungāru Károly Ferenc József Lajos Hubert György Ottó Mária).

Francis Jozefs I ir vēsturiskajā literatūrā visplašāk aprakstītais Habsburgu monarhijas valdnieks. Viņa vērtējums nav viendabīgs. Dominē uzskats, ka Francis Jozefs I bija konservatīvs liberālisma pretinieks, nespēja tikt līdzi modernajām tendencēm valstu pārvaldē un nebija sajūsmā arī par tehniskajiem jauninājumiem cilvēka ikdienas dzīvē (auto, telefons, elektrība, ūdensvads utt.). Skepse pret jauninājumiem tomēr nebija absolūta, viņš, piemēram, labprāt izmantoja kino iespējas, lai iemūžinātu savu darbību dokumentālās kinolentēs, vairums no tām ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Franča Jozefa I personībai piemita izteikts patriarhāls šarms, jo daudzās piedzīvotās dzīves likstas (piemēram, dēla troņmantnieka pašnāvība aizdomīgos apstākļos, sievas bojāeja itāļu anarhista sarīkotā atentātā utt.) viņš spēja panest stoiskā mierā. 20. gs. sākumā Franci Jozefu I tautā mēdza cieņpilni dēvēt par labestīgo “valsts tēvu”, kas satur kopā nacionālo pretrunu nomākto valsti. Mūža nogalē Francis Jozefs I pats sevi uzskatījis par pēdējo vecās paaudzes Eiropas monarhu. Ungāru rakstnieks, humānists un miera kustības dalībnieks Ferencs Kemēņs (Ferenc Kemény) Franci Jozefu I līdz Pirmā pasaules kara sākumam vairākkārt nominēja Nobela Miera prēmijai, kas liecināja par monarha popularitāti arī ungāru augstākās sabiedrības aprindās.

Francis Jozefs I saņēmis visus tajā laikā pastāvošos austriešu augstākos ordeņus un ārvalstu augstākos apbalvojums. Viņa vārdā bijuši nosaukti ļoti daudzi satiksmes infrastruktūras objekti (ielas, dzelzceļa posmi, stacijas utt.), sabiedriskās ēkas (baznīcas, skolas utt.), kā arī kuģi. Daudzi nosaukumi saglabājušies mūsdienu Austrijas teritorijā, bet citur Austroungārijas teritorijā tie laika gaitā nomainīti. Franča Jozefa I vārdā nosaukts arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, kas pieder Krievijai – Franča Jozefa Zeme – un ledājs Jaunzēlandes dienviddaļā. Franča Jozefa I dēla troņmantnieka vārdā nosaukts pasaulē lielākais ezers tuksnesī – Rūdolfa ezers Kenijā.

Francim Jozefam I uzstādīti daudzi pieminekļi, vairums no tiem saglabājušies tagadējās Austrijas teritorijā. Saglabāto pieminekļu (statuju, krūšutēlu utt.) lielais skaits skaidrojams ar tautā izplatīto monarha labestīgā un gādīgā “valsts tēva” tēlu. Viens no ievērības cienīgākajiem un mākslinieciski augstvērtīgākajiem pieminekļiem atrodas monarha vasaras rezidences vietā – kūrortpilsētā Bādišlā, tajā monarhs atainots apkārtējā ainavā integrētā medību ainas kompozīcijā. Francis Jozefs I portretēts pazīstamu tā laikmeta gleznotāju darbos. Viņa portretus gleznojis, piemēram, viens no visaugstāk vērtētajiem vācu portretistiem Francs Vinterhalters (Franz Xaver Winterhalter), kā arī pazīstamais Eiropas monarhu portretētājs ungāru-britu izcelsmes gleznotājs Filips Lāslo (Philip Alexius de László). Ķeizaru fotografējuši daudzi slaveni 19. un 20. gs. augstāko aprindu fotogrāfi, piemēram, Frics Lukharts (Fritz Luckhardt) un Hermans Kozels (Hermann Clemens Kosel).

Franča Jozefa I ģimenei, īpaši sievas Elizabetes (Sisi) personībai, uzmanība pievērsta kopš 1955. gada austriešu spēlfilmu triloģijas “Sisi” (Sissi, režisors Ernsts Mariška, Ernst Marischka), pēdējā ģimenes drāmai veltītā spēlfilma “Korsāža” uzņemta 2022. gadā (Corsage, režisore Marija Kreicere, Marie Kreutzer). Austroungārijas valdošās dinastijas nedienas ironiski tēlotas Jaroslava Hašeka (Jaredslav Matěj František Hašek) 1921.–1923. gadā sarakstītajā satīriskajā romānā “Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā” (Osudy dobrého vojáka Švejka za světové války).